Minhenes pilsētas sērfotāju uzņemšana ar Tomu Rijpertu (Tom Rijpert) un Seržu Tjūlenu (Serge Teulon)

“Vienā mirklī jūs esat pilsētas vidū, bet jau nākamajā — šajā sērfošanas kopienā.” - Toms Rijperts, interaktīvās filmas režisors

Mēs sēžam kopā ar interaktīvās filmas režisoru Tomu Rijpertu un fotografēšanas režisoru Seržu Tjūlenu Eisbahas upes krastā Minhenē. Spīd saule un ir aprīlim neraksturīgi silts, lai gan ūdens temperatūra joprojām ir ļoti zema — tikai 4ºC. Ir pēdējā filmas “Pilsētas sērfotāji” uzņemšanas diena, un, kamēr daudzskaitlīgā komanda gatavojas mūsu sērfotāju atnākšanai, mēs pārtraukumā runājam ar Tomu un Seržu par viņu pieredzi un jo īpaši par EOS C300 Mark II.

Toms iesāk:

“Kad mēs pirmo reizi saņēmām pārskatu par veicamo darbu, mēs visi bijām ļoti ieinteresēti, jo daudzas lietas bija pilnīgi jaunas. Mums patiešām patīk izpētīt jaunās tehnoloģijas, lai lietotājiem sniegtu vēl nebijušu pieredzi.”

Tomēr Tomam tehnoloģija ir tikai līdzeklis, kā nokļūt līdz rezultātam. Viņš vēlas, lai jūs izbaudītu tieši to mirkli, kurā tehnoloģija paliek fonā un jūs visi tiekat atstāti kopā ar stāstu par īstiem cilvēkiem.

“No stāsta skatu punkta visa šī sērfošanas kopiena ir patiešām interesanta subkultūra, ko parādīt skatītājiem, turklāt stāsts ir par to, ka katrs var ko atrast tepat ap stūri. Patiesībā tas ir par parastiem cilvēkiem, kas dara neparastas lietas, un fotografēšanai un mūsu gadījumā fotografēšanas simulācijai tā ir lieliska iespēja.”

Eisbaha ir atklāta vieta ar vairāk nekā simts sērfotājiem, kas traucas pa vilni katru dienu. Runājot par fotografējamiem objektiem, Toms nevarēja iedomāties neko labāku par Tao, Karīnu un Aleksu.

“Viņi bija tiešām izpalīdzīgi, ievedot mūs sērfošanas kopienā. Šī kopiena ir savstarpēji cieši saistīta, un parasti viņi nav pārāk ieinteresēti reklāmas videofilmās, jo pie upes vienmēr kaut kas notiek un viņi to uztver kā savējo upi.”

Seržam arī patika mūsu pilsētas sērfotāju atrašanās vieta:

“Fakts, ka tas ir pilsētā, nozīmē, ka apkārt var redzēt ēkas, kadra aizmugurē var redzēt mašīnas, bet mums ir arī skatu leņķi, kuros tas izskatās ļoti personiski kopā ar sērfotāju. Mēs varam novietot kameru ūdens līmenī sērfotāja priekšā, un es domāju, ka tas tiešām dod sajūtu, ka mēs esam kopā ar sērfotāju uz viļņa.”

Tomēr Seržam izaicinājums ir Eisbahas apgaismošana:

“Kad filmē, vienmēr ir jāizveido vide, tāpēc tā ir jāapgaismo. Nevar paļauties uz dabisko apgaismojumu vai pilsētas gaismām, tās vienmēr ir jāpastiprina. Mēs ļoti centāmies neizveidot pārāk atšķirīgu vidi, jo mēs nevēlējāmies, lai cilvēki justu, ka viņi nekad nevarētu uzņemt šādu fotogrāfiju. Mēs nevēlējāmies panāk stipri iestudētu vai stipri apgaismotu efektu, tāpēc mūsu darbs bija censties panākt, lai tas izskatītos patiesi. Izdarīt tā, lai mūsu apgaismojuma krāsa saskanētu ar ielu gaismām uz tilta. Efektīvs fona apgaismojums ir mēnessgaisma. Es izmantoju 2 hēlija balonu lampas, vienu kvēlspuldzi virs tilta priekšpusē un vēl vienu aizmugurē, abas ar līdzsvarotu dienasgaismu. Tad man ir četras darba lampas, kas uzliktas uz statīva sastatnēs gar tiltu, un tad virs tām ir četras 10 000 lumenu arī uz tilta un divas 5000 lumenu lampas upes malās, vērstas pret sērfotājiem.”

Dažiem filmu veidotājiem patīk izmantot kameras to iespēju robežās. Interaktīvo filmu režisors Toms un Seržs gāja vienu soli tālāk, jo izgudroja pilnīgi jaunus, pielāgotu statīvus kamerai EOS C300 Mark II, lai dzīvē īstenotu vīziju par Minhenes pilsētas sērfotājiem. Visa interaktīvā pieredze apvieno tik daudzas un dažādas filmu veidošanas metodes, ka bija nepieciešama intensīva testēšana, un Seržs mums stāsta:

“Uzņemot ar dažādiem statīviem no dažādiem leņķiem, mums šī vieta bija pamatīgi jāizpēta. Mēs uzņēmām kaudzēm fotoattēlu no dažādām viļņa pusēm, no centra, no labās puses, no aizmugures — jebko, kas varēja nodrošināt nedaudz citādu skata leņķi, joprojām īstenojot Toma radošo vīziju.”

Toms sāk soli pa solim izklāstīt, kā viņi izmanto plašu Canon kameru klāstu, lai izveidotu pielāgotus statīvus, kas ir visas pieredzes pamatā. Vispirms viņš sāk ar 180º attēlu statīvu:

“Lai uzņemtu 180º attēlu, lielākā problēma ir tā, ka kadrā ir daudz lietu — es runāju par lampām, komandu, garāmgājējiem, — kuras parasti nebūtu vēlamas. Ir jādomā un attēli jākadrē pilnīgi atšķirīgi.”

Seržs papildina:

“Sākumā mēs mēģinājām divas kameras EOS C300 Mark II ar ļoti plata skata leņķa objektīvu un pēc tam mēs izmēģinājām vienu kameru ar zivs acs objektīvu. Mēs konstatējām, ka kamera ar zivs acs objektīvu sniedza mums diezgan lielu autonomiju. Tā mums ļāva izmantot standarta aprīkojumu, lai ar kameru piekļūtu tuvu ūdenim un varētu to aizsargāt situācijās, kad bijām ūdens tuvumā. Vēl svarīgāks bija radošais aspekts, jo tā ļāva panākt skatu, kas izcēlās. Mēs domājām, ka tas tiešām papildina filmu.”

Tika izveidots arī tālummaiņas objektīvu statīvs, izmantojot trīs kameras EOS C300 Mark II, lai jaunajiem fotogrāfiem, kuri, iespējams, izmanto viedtālruni, parādītu optiskās tālummaiņas priekšrocības. Toms skaidro:

“Es domāju, ka tālummaiņas statīvam lielākais izaicinājums bija tas, ka mēs vēlējāmies, lai visām trim kamerām būtu viens un tas pats skatu punkts. Tas nozīmēja, ka mums bija jāstrādā ar spoguļveida statīviem, kādi parasti tiek izmantoti 3D materiāla filmēšanā. Nepieciešams arī, lai katra no šīm trim kamerām stāstītu citu stāstu. Tuvplāna gadījumā mums ir mūsu sērfotājs, paņemot nedaudz platāku leņķi, tas varētu būt sērfotājs un skatītāji, vai, paņemot visplatāko leņķi, ko izmantojām, kas, manuprāt, bija 28 mm, tas kļūst vairāk par stāstu par sērfošanas kopienu pilsētas vidū. Un es domāju, mums kā filmu veidotājiem tas ir interesants veids, kā uz to skatīties. Ir interesanti aptvert, kādu atšķirību izraisa izvēlētais objektīvs un kā no viena un tā paša skatu punkta var parādīt atšķirīgu stāstu, izmantojot citu objektīvu.”

Visbeidzot viņi izveidoja statīvu ātrai darbībai:

“Un tad mums bija statīvs ātrai darbībai, kas bija ļoti forši, jo patērētājiem ir pieejamas daudzas kameras, ar kurām var uzņemt videofilmas un pēc tam izņemt no tām fotoattēlus, bet šajā gadījumā mēs, protams, vēlējāmies viņiem parādīt fotoattēlu kvalitāti, jo īpaši Canon kvalitāti — tādu nevar paņemt no videoklipa.”

Nerunājot par tehniku, mēs varējām izveidot šādu neticamu pieredzi, pateicoties mūsu sērfotāju fiziskajam sniegumam. Toms ir nepārprotami satriekts par viņu sniegumu:

“Aleks un Karīna ir tik jauki cilvēki un arī lieliski sērfotāji, un Tao ir vienkārši fantastisks. Vienā brīdī es pajokoju un lūdzu viņu panākt nedaudz tuvāk mums uz sava dēļa, kas burtiski gāja pret ūdens viļņa spēku, un viņš to izdarīja, viņš panāca nedaudz tuvāk. Neticamas bija lietas, ko viņš varēja izdarīt, un pilnīgā kontrole, kas viņam bija pār savu dēli, un arī kontrole pār pašu upi. Visās uzņemšanās pēc kārtas viņš pilnībā pārvaldīja dēli, darot savu darbu un būdams perfektā saskaņā ar mūsu celtni — to skatīties bija debešķīgi un ļoti iespaidīgi.”

Darbība ar EOS

Strādājot ar kameru EOS C300 Mark II, Seržs jutās kā iekāpis vecās kurpēs, kaut gan jaunās un ļoti spožās.

“C300 Mark II ir kamera, kura ir labi pazīstama. Manuprāt, šajā ziņā Canon ir strādājis lieliski, jo viņi nav izmainījuši lielumu un korpusa svaru. Viņi nav arī mainījuši kameras pogu izvietojumu, līdz ar to kamera šķiet pazīstama visiem, kuri ir izmantojuši iepriekšējās versijas.”

Neraugoties uz to, ir daudzas jaunas funkcijas, par kurām varētu sajūsmā klaigāt, un Seržs izcēla šos aspektus:

“C300 Mark II uzņem 4K formātā pašā kamerā, un tas ir lieliski — jūs zināt, daudzām kamerām 4K filmu uzņemšanai ir nepieciešams ārējs aprīkojums. Arī iekšējās izvēlnes sistēma ir uzlabota, lietošana ir daudz plūstošāka. Nav jāritina caur vairākām lapām, lai nokļūtu, kur vēlaties.”

Runājot par īpašām prasībām, kas bija pilsētas sērfotāju uzņemšanā, —kamera EOS C300 Mark II bija tiešām spīdoša:

“Es konstatēju, ka C300 Mark II ir tiešām lieliska kamera uzņemšanai vajā apgaismojumā. Tā ļoti labi tika galā ar tumsu. Tai ir arī lielisks dinamiskais diapazons dienas gaismai un tādām situācijām kā uz upes, kur daudzas vietas saule spoži izgaismoja un arī mūsu lampas atspīdēja ūdens virsmā. Mēs apgaismojām sērfotāju ar diezgan daudz fona gaismām, lai mēģinātu to izcelt; kamera bez jebkādām problēmām tika galā ar fona tumsu un atspīdumiem uz sērfotāja.”

Viens no jaunākajiem šīs filmēšanas kameras papildinājumiem ir funkcija Dual Pixel CMOS AF, kuru Seržs varēja izmēģināt:

“Man bija izdevība izmēģināt kameras C300 Mark II automātisko fokusēšanu testēšanas stadijas laikā un arī laikā starp uzņemšanām. Mani tā ļoti iespaidoja. Tā bija līdzvērtīga fotoattēlu kameras automātiskajam fokusam”.

Kamera EOS C300 Mark II arī palīdzēja komandai nokļūt soli priekšā, veicot pēcapstrādi; Seržs skaidro:

“Mēs izmantojām Canon Log 2, kas ir lielisks gamma iestatījums. Tā tiešām ļauj maksimāli izmantot kameru, zinot, ka iegūsim lielisku attēlu un varēsim atgūt visu sākotnējā stāvoklī pēcapstrādes posmā.”

Toms to lieliski apkopo:

“Melnajās un baltajās krāsās ir daudz informācijas. Krāsu ziņā ir daudz veidu pēcapstrādei, kas ir ļoti svarīgi, uzņemot filmu, jo īpaši, ja tā ir profesionāla augstas kvalitātes reklāmas filma. Es domāju, ka mums tā bija perfekta kamera.”

Gūstiet interaktīvu pieredzi, apskatot mūsu stāstu Pilsētas sērfotāji šeit.