Sasniedziet augstāku līmeni: kā uzlabot arhitektūras fotogrāfijas

Canon vēstnieks Fernandu Gerra (Fernando Guerra) par ēkām zina daudz. Portugālē savā dzimtajā pilsētā viņš izmācījās par arhitektu un pēc tam vairākus gadus veiksmīgi strādāja arhitektūras uzņēmumā Makao. Neskatoties uz to, ka viņam patika savs darbs, viņš nekad nevarēja pilnībā pamest bērnības aizraušanos ar fotografēšanu.

Fernandu aizraušanās ar ēku fotografēšanu pieauga, līdz viņš ar savu brāli Seržiu sāka fotografēt arhitektūru vadošajiem žurnāliem un personiskajiem klientiem. Tagad viņš ir ārkārtīgi veiksmīgs fotogrāfs, kura vārdu rotā daudz apbalvojumu.

Šeit Fernandu dalās ar ieteikumiem, padomiem un paņēmieniem, ko gadu gaitā ir apguvis.

Arhitektūras fotografēšana neietver tikai iespaidīgas biroju ēkas vai greznas baznīcas. Ar šādām ēkām var iegūt krāšņus attēlus, tomēr Fernandu uzskata, ka jebkura ēka var būt brīnišķīga, ja paskatās pietiekami cītīgi vai drīzāk neskatās!

“Nedomājiet par pareizās vietas atrašanu,” viņš iesaka. “Varat atrast neticamas ēkas briesmīgās vietās. Domājiet par atsevišķām ēkām un to, kas tās padara interesantas. Tā var būt jebkāda, sākot no pussagruvuša šķūņa vai pieticīgas mājas līdz lieliskam muzejam vai katedrālei. Es pat domāju, ka fotografēšanai nav “sliktas” ēkas. Vienkārši jāsagaida pareizā gaisma un pareizais mirklis.”

Kad esat atradis ēku un iemīlējies tajā, Fernandu iesaka pievienot attēliem vairākus slāņus. Šo paņēmienu viņš ir aizguvis no viena no saviem lielākajiem iedvesmas avotiem, Magnum fotogrāfa Aleksa Veba (Alex Webb), un tas palīdzēs — kā Fernandu tālāk paskaidros — fotogrāfijai pievienot vēl vienu dimensiju.

“Viņa fotogrāfijas mani aizrāva ar to, kā viņš izmanto slāņus virs citiem slāņiem, lai kadrā izveidotu vairāk elementu,” saka Fernandu par Vebu. “Piemēram, šeit varat ietvert cilvēkus, tur suni, vēl citur garām ejošu vīrieti ar lietussargu. Viņa kadru kompozīcijā ir vairāki slāņi, un jūs iegūstat patiesu dzīvības un konteksta sajūtu.

“Kā arhitekts es mēģinu atrast perfektas proporcijas, perfektu materiālu un perfektas krāsas, kā arī apstrādi. Kā fotogrāfs es joprojām cenšos to parādīt, lai lietas izskatītos skaisti,” Fernandu turpina. “Es nemeklēju pareizo ģeometriju, es mēģinu panākt, lai ēka brīnišķīgi izskatītos. Tas ir vēstījums, ko mēģinu nodot.”

Viens no pirmajiem arhitektūras fotografēšanas noteikumiem, par kuru, iespējams, padomājāt, ir trijkāja lietošana. Fernandu tā neuzskata.

“Man patīk brīva kustība, tāpēc dodu priekšroku trijkāja neizmantošanai, lai gan daudzi uzskata, ka tas ir būtisks rīks arhitektūras fotografēšanai,” viņš paskaidro. “Man labāk patīk pārvietoties, izpētīt ēku no dažādiem leņķiem, tāpēc es fotografēju, kameru turot rokās. No brīža, kad ierodos kādā vietā, es nepārtraukti kustos, līdz to atstāju.

Ja neizmanto trijkāji, vēl viena priekšrocība ir tā, ka, atrodoties pārpildītā vietā, varat fotografēt, nepievēršot sev uzmanību. Pretējā gadījumā ainā esošie cilvēki var būt ieintriģēti un skatīties uz jums un jūsu darbībām, nevis vienkārši dabiski uzvesties. Tam lieliski noder grozāmie ekrāni, kas ir daudzām Canon kamerām. Varat fotografēt no dažādiem leņķiem, un nemaz nav redzams, ka uzņemat fotogrāfijas.”

Patiesībā, runājot par to, kas jādara un no kā jāizvairās, fotografējot arhitektūru, Fernandu uzskata, ka ir jāievēro tikai viens noteikums.

“Vertikālajām līnijām ir jābūt taisnām, tāpēc nekad nevērsiet kameru uz augšu vai uz leju, ja vien neizmantojat objektīvu ar noliekšanas un nobīdes mehānismu, kas var koriģēt perspektīvu,” viņš skaidro. “Perspektīvu var koriģēt rediģēšanas laikā ar programmatūru, bet es domāju, ka tas nav pareizi. Bieži vien tiek apspriesti daudzi citi noteikumi, bet es uzskatu, ka noteikumi ir jāpārkāpj, lai radītu pats savus atšķirīgos darbus, kas izceļas uz citu fona. Vienkārši saglabājiet taisnas vertikāles un fotografējiet, nedomājot par rītdienu.”

Fernandu uzskata, ka vēl viens maldīgs priekšstats ir tas, ka arhitektūras fotografēšanai vislabākā gaisma ir agri no rīta vai vēlu pēcpusdienā, laikā, ko bieži vien dēvē par “zelta stundu”.

“Kad dodos fotografēt ēku, man patīk to darīt agri no rīta un palikt, līdz vakarā parādās zvaigznes. Savā ziņā mana pieeja ir līdzīga kā fotožurnālistiem. Es sekoju gaismai ap ēku, un dažādi aspekti izskatās labāk dažādos dienas laikos. Jūs arī redzat, kā cilvēki ēku izmanto, pievienojot šo dzīvības elementu. Tas ir kā fotografēt “vienu dienu ēkas dzīvē”. Es vēlos uzņemt vairāk nekā tikai pašu ēku.

Ja ir spilgta gaisma, var rotaļāties ar ēnām. Nesen ieguvu dažus lieliskus ēkas kadrus dienas vidū, kad saule bija augstu debesīs. Gaisma plūda cauri jumta logiem un apgaismoja visu ēkas interjeru, un tas izskatījās vienkārši pasakaini. Kad saule ir zemāk debesīs, ēka no vienas puses var izskatīties slikti, bet no otras — lieliski. Jums vienkārši jāstaigā apkārt un jāvēro. Pat ja ir pelēka un miglaina diena, jūs varat iegūt interesantus kadrus ar patiesi maigu faktūru. Vēl viens nepareizs pieņēmums ir tāds, ka tad, kad esat nofotografējis ēku no viena punkta, fotografēšana no šī skatu punkta ir pabeigta. Atgriezieties vēlāk tajā pašā dienā un apskatiet, kā gaismas izmaiņas ir to ietekmējušas.”

Uzsākot fotografēšanu, Fernandu iesaka objektīvus, kas nodrošina relatīvi plaša skatu leņķa un maza attēla kropļojuma labu līdzsvaru. “Man patīk Canon RF 35mm F1.8 Macro IS STM un Canon RF 50mm F1.8 STM,” viņš aizrautīgi stāsta. “Tie ir mazi un neuzkrītoši, tāpēc varat fotografēt, paliekot nepamanīts. Tiem ir lieliska kvalitāte, un salīdzinoši tie nav arī dārgi. Man patīk arī Canon EF 24-240mm F4-6.3 IS USM, jo tas ir ļoti daudzpusīgs objektīvs. Es nevaru pieļaut kropļojumus arhitektūras kadros, bet, pateicoties EOS R sērijas kameru veiktajām korekcijām, tas kļūst par objektīvu bez kropļojumiem.”

Vēl viens sākuma līmeņa objektīvs, kas ir īpaši piemērots arhitektūras fotografēšanai, ir Canon RF 16mm F2.8 STM. Šis fiksētā fokusa attāluma objektīvs ar 16 mm fokusa attālumu ir ne tikai ļoti pieejams, bet arī ar ļoti plašu skata leņķi, ļaujot kadrā ietilpināt vairāk, piemēram, visu tiltu. Arhitektūras mīļotājiem patiks arī objektīva piedāvātie interesantie efekti uz līnijām un leņķiem.

Kad esat izvēlējies sev piemērotu kameru un objektīvu un apguvis šī žanra fotografēšanas pamatus, Fernandu iesaka turpināt eksperimentēt ar arhitektūras fotografēšanu, sākot no fotografēšanas leņķiem līdz objektīva filtriem.

“Neitrāla blīvuma filtrs ir lieliski piemērots ilgai ekspozīcijai pat pie spilgta apgaismojuma,” Fernandu skaidro. “Lai fotografētu arhitektūru pārpildītā vietā, ilga ekspozīcija liks efektīvi pazust visiem apkārtējiem cilvēkiem un satiksmei, izņemot tos no kadra. Cirkulārs polarizācijas filtrs ir lieliski piemērots, lai noņemtu atspīdumus no logu stikliem. Tas vienlīdz labi darbojas, fotografējot ēkas ar spīdīgu apdari. Man bija jāfotografē betona ēka, kas bija nokrāsota sarkanā krāsā un bija ārkārtīgi spīdīga. Es vienkārši pagriezu cirkulāro polarizācijas filtru, un viss spīdums bija pazudis, ļaujot izcelties krāsai.”

Fernandu arhitektūras fotografēšana ir vairāk nekā tikai darbs, tas ir aicinājums. Un viņu vienlīdz iedvesmo gan pukstošās sirdis, gan pašas ēkas.

“Galu galā es pelnu iztiku ar arhitektūras fotografēšanu, bet es tomēr jūtu, ka iekšpusē esošie cilvēki vai tie, kuri ēku izmanto, ir visinteresantākais elements,” viņš secina. “Man arhitektūras fotografēšana nozīmē dzīvības fotografēšanu.”

Vai esat gatavs sākt?

Autors: Metjū Ričardss (Matthew Richards)