Monohroms: vairāk nekā melnbalts

Krāsu uztvere ir spēcīgi saistīta ar emocijām. Psiholoģiskās teorijas skaidro, kā mūs ietekmē dažādas krāsas. Tas atšķiras dažādās kultūrās, taču bieži tiek uzskatīts, ka zaļā un zilā krāsa nomierina, savukārt sarkanā un oranžā krāsa stimulē un, šķiet, pat liek justies izsalkušam! Šīs idejas ietekmē to, ko mēs izvēlamies valkāt, kā mēs iekārtojam savas mājas un, runājot par fotografēšanu, kādus attēlus uzņemam.

Bet ne visi krāsas uztver vienādi. Lielbritānijā dzīvojošajam mākslas fotogrāfam Krisam Vardam (Chris Ward) ir iedzimta slimība, ko dēvē par krāsu aklumu, jo viņam ir grūtības redzēt zaļās krāsas toņus. Viņš ir atklājis, ka viņa redze ir daudz vairāk pielāgota smalku detaļu, neliela kontrasta un daudzveidīgas faktūras atpazīšanai nekā citiem cilvēkiem, kas viņam lieliski noder, specializējoties uz monohromu attēlu veidošanu.

Bieži vien kļūdas dēļ šis termins tiek lietots pārmaiņus ar vārdu melnbalts, tomēr monohroms apraksta attēlu, kurā viss kadrā tiek parādīts ar vienas krāsas dažādiem toņiem. Tā var būt jebkura krāsa, tomēr visbiežāk tā ir pelēka vai brūna krāsa. “Attēli, ko mēs uztveram par melnbaltiem, parasti ir pelēktoņos,” Kriss skaidro, jo tie ietver visu pelēkās krāsas diapazonu. Ir atsevišķas ainas, kas īpaši labi izskatās monohromi — tās ir ainas, kuras dabiski piesaista Krisa skatienu. Tajās var būt faktūras vai ēnas, kas rada interesantu toņu diapazonu — raiba gaisma mežā, raupji raksti, kas parādās klintīs, vai viļņojošs upes ūdens.

Taču tikpat labi var izskatīties arī minimālisma stila gandrīz grafiski kadri. “Es domāju, ka patiesībā monohromie attēli ir mazāk ierobežoti nekā krāsainie, jo tie jau ir diezgan abstrakti, lai jūs varētu pārveidot attēlu, tam neļaujot izskatīties dīvaini,” saka Kriss. “Ja es ļoti pāreksponētu krāsainu attēlu, tas izskatītos šausmīgi.” Tomēr monohromu attēlu pāreksponēšana var radīt pārsteidzošu minimālisma stilu.

Kriss strādāja ar Canon EOS R6 kopā ar Canon RF 24-105mm F4-7.1 IS STM objektīvu, lai iegūtu maksimālu kadrēšanas elastību. Objektīva izvēle monohromām fotogrāfijām ir tāda pati kā krāsu fotogrāfijām, bet atšķiras kadra iekomponēšana. “Tā vietā, lai skatītāja acu skatiena virzīšanai izmantotu krāsu, izmanto gaiši izceltās vietas un kontrastu. Funkcijas Picture Styles (Attēlu stili) izvēlnē var atlasīt monohromo stilu, pēc tam izvēlnē var regulēt visas opcijas, sākot no asuma līdz kontrastam,” Kriss iesaka. “Varat arī izmantot kamerā ietverto filtru, kas maina veidu, kā kamera reaģē uz dažādām krāsām, lai viss sarkanais, zaļais, zilais, dzeltenais vai oranžais izskatītos tumšāks.” Kriss mēdz izmantot sarkano filtru, lai ainavās debesis un lapotni parādītu tumšāku, noņemot nevēlamus traucēkļus.

Ja izmantojat Canon EOS R sistēmas korpusu ar EF vai EF-S objektīvu, arī EF-EOS R ievietojamais filtra stiprinājuma adapteris sniedz iespēju izmantot ievietojamu neitrāla blīvuma (ND) vai polarizējošu filtru, lai atdzīvinātu ainavas.

Ar Canon EOS R6 uzņemtie attēli, izmantojot funkciju Picture Styles (Attēlu stili) tiks saglabāti kā saspiesti JPEG faili. Ja uzņemat RAW formātā, failos tiks saglabāts viss kameras uzņemtais datu kopums. “Priekšrocība darbam ar RAW failiem ir tā, ka tie man sniedz vairāk informācijas rediģēšanas laikā,” saka Kriss.

Ikdienā Kriss bieži vien uzņem krāsu fotogrāfijas. “Esmu runājis ar dažādiem fotogrāfiem, un šķiet, ka tiem, kam nav krāsu akluma, ir vieglāk uzņemt monohromus attēlus, ja viņi kameras displeju iestata monohromā režīmā, turpretim fotogrāfi, kuri neizšķir krāsas, dod priekšroku krāsu fotogrāfiju uzņemšanai,” viņš atzīmē.

“Labs padoms, ko jau sen saņēmu par melnbalto fotogrāfiju rediģēšanu, bija sākumā vienmēr pavirzīt slīdni pārāk tālu,” saka Kriss. “Kad pēcapstrādes programmatūrā pārvietojat slīdni, tiek parādīts logs, kurā attēls izskatās labi. Ja jūs virzāt to tālāk, attēls izskatās slikti; ja pārbīdāt uz otru pusi, tas nav pietiekami labs,” viņš turpina. “Bet, ja sākat ar to, ka pārvirzāt to pārāk tālu un pēc tam atgriežaties, tad gala rezultāts ir praktiski vislabākais, ko varat panākt.”

Pārsteidzoši, ka krāsa var būt patiešām svarīgs rīks monohromo fotogrāfiju rediģēšanā. “Kad rediģēšanas programmatūrā pārveidojat fotogrāfiju uz melnbaltu, tā jums nodrošina piekļuvi krāsu kanālu slīdņiem,” viņš skaidro. “Tā kā rediģēšanas laikā krāsa var būt rīks, lai veidotu kontrastu, varat noteikt, kur krāsai ir šāda loma un izveidot kontrastu tonāli.”

Atkarībā no programmatūras parasti ir seši krāsu slīdņi, un katrs no tiem ietekmē citas krāsas kanāla spilgtumu. Piemēram, ainavas kadrā varat mainīt debesu un ūdens toni, pielāgojot zilos slīdņus, un augu toni ar dzelteno un zaļo slīdni. Sarkanais slīdnis var būt noderīgs, ja ir ķieģeļu ēkas, savukārt oranžais slīdnis var palīdzēt uzlabot ādas toni portretos.

“Man visgrūtākais darba scenārijs, iespējams, ir klintis blakus zālei,” skaidro Kriss. “Pārveidojot to uz monohromu attēlu, tas viss var izskatīties kā vidēja toņa biezputra, kur neviens elements neizceļas pret citu. Ja rediģēšanas programmatūrā maināt zaļā un dzeltenā kanāla spilgtumu, klintis nemainās, bet zāle kļūst gaišāka. Ziediem varat izmantot kanālus, lai atdalītu toņus dažādās auga daļās.”

Gadījumos, kad Kriss ir uzņēmis pavisam melnbaltu attēlu, viņš iestata printeri drukāšanai pelēktoņos, tomēr visbiežāk drukā krāsu režīmā.

“Es mēdzu attēliem pēcapstrādes laikā pievienot smalkas nokrāsas, un tad es parasti tos drukāju krāsainus,” viņš saka. “Es palielinu ekspozīciju aptuveni par pusi pakāpes. Tikai tāpēc, ka, skatoties uz attēlu ekrānā, tas vienmēr izskatās spilgtāks nekā tad, kad ir izdrukāts.”

Krisam patīk izmantot dalīta toņa efektu ar atšķirīgas krāsas gaišajām un tumšajām vietām. “Gaišās vietas mēdzu padarīt nedaudz siltākas, bet ēnainās — vēsākas. Tas ļoti palīdz izcelt attēlu.”

Kompakts A3 formāta printeris, piemēram, Canon imagePROGRAF PRO-300, ir lieliski piemērots, lai izveidotu augstas kvalitātes monohromās izdrukas.

Ar ko vislabāk sākt, ja ieinteresē eksperimentēšana ar monohromo fotogrāfiju veidošanu? “Trenējieties ar ziediem,” Kriss iesaka. “Tiem ir daudz smalku faktūru un dažādas krāsas, ar kurām varat eksperimentēt. Ja jums izdodas panākt, ka ziedi izskatās dabiski monohromos attēlos — jo ļoti bieži tieši krāsa ir tā, kas nosaka zieda izskatu, — apgūto informāciju varat izmantot visam pārējam.”

Daudzas no vēstures ikoniskākajām fotogrāfijām ir melnbaltas — dramatiskās Ansela Adamsa ainavas, Dorotejas Langes empātiskie portreti vai Anrī Kārtjē-Bresona spilgtās ielu ainas. Šiem fotogrāfiem nebija krāsu akluma, viņi strādāja ar rīkiem, kas bija pieejami pirms tika iepazītas krāsu fotogrāfijas, taču viņi redzēja pasauli citādāk, novērtējot rakstus, smalkas detaļas un pelēkās nokrāsas.

Mūsdienās digitālo kameru monohromās fotografēšanas iespējas ļauj darīt to pašu — aplūkot apkārtni no cita skatu punkta un interpretēt redzēto jaunā veidā.



Autors Reičela Sīgala Hamiltone (Rachel Segal Hamilton)