Berlīnē ballīte turpinās, neskatoties uz klubu slēgšanas draudiem
#pursuitoftheshot
Berlīne ir visā pasaulē slavena ar savu nakts dzīvi — no leģendārā naktskluba Berghain līdz improvizētām ballītēm. Bet pilsētas intensīvā nakts dzīve ir apdraudēta, jo palielinās spriedze saistībā ar pieaugošām īres maksām. Pēdējos mēnešos vairāki klubi ir slēgti un tiek sagaidīts, ka tiem sekos daudzi citi. Šajā stāstā ir neliels ieskats Berlīnes nakts dzīvē, galveno uzmanību pievēršot cilvēkiem, kuri to padara tik dinamisku, aptaujājot gan pasākumu dalībniekus, gan tos, kas strādā nakts izklaižu nozarē.
No svinga, salsas un seksa līdz tango, transvestītiem un tehno — Berlīnes nakts dzīvei ir ko piedāvāt ikkatram.
Nakti pēc nakts tūkstošiem berlīniešu un pilsētas apmeklētāju dodas uz tādām aktuālām vietām kā RAW, ar grafiti apzīmētu vecu vilcienu remonta darbnīcu pilsētas austrumu daļā, kas kādreiz bija komunistu režīma pakļautībā, bet tagad ir mājvieta klubiem, bāriem un alus dārzu pārpilnībai.
Tur, hallēs un nojumēs, kas atrodas gar dzelzceļa līnijām, cilvēki dejo regeja, pankroka, deju mūzikas, hārdkora, metāla, repa, hiphopa un tehno mūzikas klubos ar tādiem nosaukumiem kā Cassiopeia, un arī tehno klubā Suicide Circus.
„Berlīnes nakts dzīve ir kā liels piedzīvojums. Katru dienu var atklāt ko jaunu,“ stāsta Ričards Švāns (Richard Shawn), britu ekspatriants, kas dzīvo Berlīnē.
Niko Brodersens (Nico Brodersen), uzraudze klubā Bassy Club, saka, ka galvenie ir cilvēki.
„Nebeidzama cilvēku straume — ar pārmērībām, mežonīgi un brīvi — var aizmirst viņu vārdus, bet nekad nevar aizmirst sejas,“ viņa stāsta par tiem, kuriem patīk vakaros parādīties Berlīnes klubos.
Rodas šaubas, cik ilgi tas var turpināties pilsētā, kurā īres cenas kāpj un pieprasījums pēc telpām pieaug līdz ar iedzīvotāju skaita palielināšanos. Vairāki klubi ir nesen aizvērušies, un ir sagaidāms, ka citi rīkosies līdzīgi.
Prenclauerbergā, pilsētas rajonā, kas agrāk bija komunistiskajos austrumos un kas pēc Berlīnes mūra krišanas bija kļuvis par ballīšu mīļotāju paradīzi, sūdzības par troksni ir izraisījušas vairāku iestāžu slēgšanu.
Pilsētas iedzīvotāji runā par „Clubsterben“ jeb „klubu nāvi“.
Viens no nesenajiem upuriem atradās pilsētas austrumu rajonā Frīdrihšeinā — klubs ar nosaukumu Pogo Tussy tika nojaukts, lai atbrīvotu vietu jauniem dzīvokļiem.
„Ir skumji padoties pēc 13 gadiem, bet tā nu tas ir,“ stāsta Simone Brauna (Simone Braun), kas ir kluba bijusī īpašniece.
Bet pagaidām daudzās pilsētas vietās ballītes turpinās.
Tehno faniem obligāti jāpavada kāda nakts klubā Berghain — ja viņi var tikt iekšā. Rindas, kas stiepjas simts metru garumā ir parasts skats pie kādreizējās spēkstacijas. Vietējie uzņēmēji ir izvērsuši intensīvu tirdzniecību, pārdodot alu tiem, kas gaida.
Tiem, kas to nedara, ir daudz citu alternatīvu. Kā būtu ar Salon Zur wilden Renate — vecas dzīvokļu ēkas vairākos stāvos izvietotu klubu? Vai About Blank — klubu, kur drūzmaina ballīte notiek dārzā? Vai Sisyphos, kas atrodas kādreizējā suņu cepumu rūpnīcā?
Vāji izgaismotā ekscentriskā klubā ar nosaukumu Insomnia daži apmeklētāji blakus ieejai novietotajās ģērbtuvēs ir nomainījuši savu ikdienas apģērbu pret lateksu vai ādu, bet citi izģērbjas un iejūk virpulī. Daži atklāti nodarbojas ar seksu, kamēr visapkārt skan skaļa mūzika.
„Šeit cilvēki var būt pilnīgi brīvi un var piepildīt savus slēptākos sapņus. Mēs šķērsojam robežas. Gandrīz vienīgais svarīgais noteikums ir: Nekādā ziņā nē!“ saka Dominika, kura kopā ar savu vīru vada klubu Insomnia.
Citos klubos disko mūzikas pavadībā sevi izrāda transvestīti.
Bet tiem, kuri dod priekšroku pavadīt nakti vienkāršos bāros un atpūtas vietās, ir rosīgā iela Simon-Dach-Strasse Frīdrihšeinā — pilna ar bāriem un restorāniem, ar galdiem un krēsliem noklājot arī bruģēto ielas segumu.
Vakariņotāji var izvēlēties Meksikas, Vidusjūras un Āzijas virtuvi vai arī —tā tomēr ir Vācija — Currywurst, šķēlēs sagrieztu cūkgaļas desu, kas bagātīgi pārlieta ar kečupa un karija pulvera mērci.
Mišelas Mārtinas (Michelle Martin) raksts; redaktors Anguss Makšvāns/Džeremijs Gonts (Angus MacSwan/Jeremy Gaunt)