Dārzkopība pilsētā — Zviedrijas pilsētu iedzīvotāji atgriežas pie saknēm
Autori Maksims Šemetovs (Maxim Shemetov) un Helēna Soderpalma (Helena Soderpalm)

Iekļaujoties globālā kustībā, arvien vairāk Zviedrijas pilsētu iedzīvotāju kaut ko audzē savās kastēs uz palodzes vai mazdārziņā, vai arī apmeklē sabiedriskos dārzus, kas izveidoti rūpnieciskās vai biroju telpās vai uz tām.

„Uz jumtiem pilsētās mēs varam izveidot lielāku bioloģisko daudzveidību,“ stāsta Džons Bloks (John Block), kurš vada ekskursijas pa Malmes Augustenborgas Botānisko jumta dārzu.

Viņš stāsta, ka dārzs aizņem vairāk nekā 9500 kvadrātmetru lielu platību uz vietējās pašvaldības biroju ēku jumta, un tas ir daudz vairāk nekā tikai skaista vieta.

„Ar šo zaļo zonu palīdzību mēs uzlabojam pilsētvidi. Šie dārzi mazina temperatūru pilsētās un attīra gaisu no piesārņojuma.“

Iedvesmojies no Ņujorkas Highline — dārza, kas izveidots pie paaugstinātas dzelzceļa līnijas, un Berlīnes Prinzessinnengarten — reģenerētas atkritumu izgāztuves, Stokholmas apkārtnē vairs neizmantots dzelzceļš ir pārveidots par sabiedriski izmantojamu vietu, kurā darbojas simtiem dārznieku-amatieru.

Pirms pieciem gadiem vietējais iedzīvotājs Filips Olsmejers (Philipp Olsmeyer) ar vēlmi Sodermalmi padarīt zaļāku sazinājās ar vietējām varas iestādēm un iepazīstināja ar savu ideju par „Tradgard pa Sparet“ — zviedriski „Dārzs uz trases“.

„Tagad tur ir aptuveni 200 dārziņu. Daži pieder asociācijai, daži skolām,“ viņš stāsta.

Dažus kilometrus tālāk ir „Rosendals Garden“ — Stokholmā populāra pilsētas saimniecība, kuras kafejnīcā gardēži var nobaudīt turpat izaudzētus dārzeņus, augļus un garšaugus.

Pelle Matsons (Pelle Mattsson) grafiskā dizainera darbu apvieno ar dārzkopību Rozendālē, kas šim pilsētas iedzīvotājam palīdz uzturēt saikni ar mainīgajiem gadalaikiem.

„Dārzkopība Zviedrijā ir sezonāla, tāpēc, manuprāt, šī ir laba kombinācija,“ viņš saka.

„Dažas dienas esmu studijā un zīmēju, un dažas dienas pavadu dārzā.“