Kļūstiet radošs: kā uzņemt abstraktus portretus

Mākslas vēsturē ir redzamas daudzas formas ar cilvēka figūras abstrakciju, sākot no Pikaso kubisma formām līdz Henrija Mūra skulptūrām. Fotogrāfijā abstrakts portrets var piedāvāt citādu realitāti, kas atšķiras no ikdienā redzamajām sejām un ķermeņiem, kurus esam pieraduši redzēt. Nav noteikumu, nav nepieciešams asums vai precizitāte. Tā vietā, lai precīzi uzņemtu fotografējamo objektu, mēs ar attēliem varam parādīt savas koncepcijas un emocijas. Tas ir arī lielisks tests mūsu prasmei rīkoties ar kameru, kā arī iespēja veikt nebeidzamus eksperimentus un spēlēties ar fotografēšanu.

Kāpēc gan neizveidot interesantus gaismas un ēnu rakstus, kas klājas pār fotografējamo objektu? Viss nepieciešamais ir kāds priekšmets ar spraugām vai caurumiem, caur kuriem izlaist gaismu. Šāda veida gaismas trafaretus dēvē par “gobo” (no angļu valodas “go-betweens” (iziet starp)). Iespējams, mājās atradīsiet daudz priekšmetu, kas varētu noderēt. Var noderēt vaļīgi austas segas, radiatoru pārsegi, redeļu veida loga žalūzijas, caurduri vai pat koku zari vai metāla dārza galdi. Šeit izmantojām trafaretu ar apaļu mandalas rakstu. Protams, varat izveidot savu pielāgoto gobo ar kartona loksni un papīra nazi.

Lai ar savu gobo izveidotu skaidri definētas ēnas, galvenais ir izmantot spilgtu gaismas avotu. Lieliski noder tieša saules gaisma, bet var izmantot arī lukturīti, spuldzi bez abažūra vai Speedlite zibspuldzi. Jo mazāks gaismas avots, jo skaidrākas un asākas ir ēnas. Novietojiet gobo pēc iespējas tuvāk sejai, un, ja izmantojat mākslīgo apgaismojumu, pārvietojiet tā avotu tālumā un izslēdziet visas citas gaismas. Lieliski abstraktos portretos ir tas, ka kvalitatīvu kadru uzņemšanai nav nepieciešams profesionāla līmeņa komplekts. Lieliski piemērota ir iesācēju līmeņa DSLR kamera, piemēram, Canon EOS 850D, ar komplektā ietverto objektīvu vai portreta objektīvu. Kameras iestatījumos izmantojiet diafragmas prioritātes (Av) režīmu un mēģiniet par vienu vai divām pakāpēm mainīt negatīvo ekspozīcijas kompensāciju, lai iegūtu patīkamas un dziļas ēnas.

Spoguļi var izraisīt spēcīgas sajūtas par sevi un savu identitāti, tāpēc tie ir ideāls rekvizīts, ko var izmantot abstraktos portretos. Strādājot ar spoguļiem, izaicinājums ir panākt pareizo leņķi un novietot objektu atspulgā. Jums arī jāizvēlas, vai fokusēt atspoguļoto figūru vai pašu spoguli, jo abi atradīsies dažādās fokusa plaknēs. Ja vēlaties, lai tie abi būtu asi, mēģiniet izmantot šauru diafragmas atvērumu, piemēram, f/16, jo tas ļauj paplašināt asuma dziļumu.

Izmantojot spoguli, varat uzņemt veselu virkni abstraktu attēlu, eksperimentējot ar pašportretiem un veidojot dažādus leņķus. Ja jums ir mazs rokas spogulītis, jūs varat likt fotografējamajam objektam to turēt sejas tuvumā, veidojot sirreālu portretu. Varat arī izmantot vairāk nekā vienu lielu spoguli un radīt bezgalības efektu ar nebeidzamu attēlu.

Kamēr mēs dzīvojam realitātē no viena mirkļa līdz otram, kamera spēj vienā attēlā uzņemt telpu dažādos laikos. Ilga ekspozīcija ļauj paplašināt slēdža ātrumu, iegūstot dažāda veida abstraktus efektus, un viens no pievilcīgākajiem ir gleznošana ar gaismu.

Pārvietojot ainā gaismas avotu, piemēram, krāsainu lukturīti, vairāku sekunžu ekspozīcijas laikā, varat izveidot pārsteidzošas gaismas strēles. Lai veidotu portretus, gleznojot ar gaismām, ir jāuzņem tumšā telpā (tai nav jābūt piķa melnai) un jālūdz fotografējamo objektu nekustēties; kamera jānovieto uz statīva. Pareizie ekspozīcijas iestatījumi būs atkarīgi no lukturīšu stipruma un apkārtējās gaismas, bet darbu var uzsākt ar manuālo (M) režīmu un slēdža ātrumu 13 sekundes, diafragmas atvērumu f/16 un ISO100. Nospiediet slēdzi un sāciet vienmērīgi, ar plūstošām līnijām vicināt lukturīti vai citus gaismas avotus apkārt fotografējamajam objektam, lai gleznotu ar gaismu. Mēģiniet gleznot gan fotografējamā objekta priekšā, gan aizmugurē, lai efekts būtu dziļāks, un mēģiniet lukturīti spīdināt viņa sejā, lai izgaismotu arī to — atcerieties, ka tas jādara no sāniem, lai jūs netiktu uzņemts beigu attēlā.

Caurspīdīgas virsmas ir ideāli piemērotas abstraktiem portretiem. Matēts stikls, plāns zīda audums vai jebkura cita daļēji necaurspīdīga virsma, kas novietota starp fotografējamo objektu un kameru, aizklāj detaļas, bet atstāj sejas tēlu, radot ēteriski skaistus portretus. Mēģiniet novietot objektu vienā loga pusē ar skatu uz gaismu, pēc tam fotografējiet no stikla otras puses. Eksperimentējiet ar fokusa punktu — iespējams, vēlēsieties fokusēt virsmu, lai seja aiz tās būtu miglaina. Ūdens izsmidzināšana uz stikla var radīt brīnišķīgi melanholisku noskaņu, jo īpaši fotografējot mākoņainā dienā.

Canon kameras kombinētās ekspozīcijas režīms ļauj sapludināt divus vai vairākus fotoattēlus, lai radītu konceptuālus attēlus un abstraktus efektus. Efekts radīts, iedvesmojoties no vecās filmu kameru tehnikas, kas vienu un to pašu filmas kadru eksponēja divas reizes. Ar Canon kameru, piemēram, EOS R6, šādus attēlus var uzņemt jaunā līmenī. Kad kameras izvēlnē esam izvēlējušies ekspozīciju skaitu, mēs uzņemam pirmo kadru, pēc tam, iekomponējot otro kadru, redzēsim iepriekšējo kadru kā pārklājumu tiešā skata plūsmas virspusē, kas palīdz to iekadrēt, panākot harmonisku attēlu. Šādu efektu var panākt arī pēcapstrādē, izmantojot Canon Digital Photo Professional (DPP).

Veidojot dubultās ekspozīcijas portretus, mēģiniet fotografējamo objektu iekadrēt profilā, veidojot siluetu uz spilgta fona, piemēram, debesīm vai loga. Tad, kad uzņemsiet otro kadru, tas pieskaņosies galvas spilgtajai kontūrai. Ir nebeidzamas radošās iespējas, veidojot otro kadru (vai trešo, ceturto vai piekto). Varat izvēlēties pilsētas ainavu vai dabas ainu, paņemt priekšmetu, kas ir tuvs fotografējamā objekta sirdij, iemūžināt dzīvnieku vai pat sapludināt ar citu personu.

Nākamreiz, kad uzņemsiet portretu, padomājiet par to citādāk un parādiet savu radošo ideju, izmantojot vienu vai visus šos padomus.


Autors: Džeimss Patersons (James Paterson)