Svarīgākie padomi ainavu fotografēšanai

Kad esat ārā, varat ieraudzīt dažāda veida interesantas vietas un pārsteidzošas ainas. Tomēr ir rūpīgi jāmeklē vietas, kuras ir vērts fotografēt. Tāpēc, kad atrodat lielisku vietu, vēlams to izmantot. Šajā rakstā apskatīsim visbiežākās ainavu fotografēšanas kļūdas un to, kā tās novērst.

Padomājiet, kā attālu ainu papildināt ar tuvākām detaļām. To bieži vien dēvē par intereses piesaistīšanu priekšplānam, un ar šādām tuvākām detaļām kompozīcijā var paveikt brīnumus, virzot skatienu cauri ainai. Un pretēji tam — vienmuļš priekšplāns lieki aizņem lielu kadra daļu.

Kad meklējat interesantus objektus priekšplānā, mēģiniet izmantot tiešo skatu un eksperimentējiet ar kameras novietojumu, lai atrastu labāku priekšplāna un fona līdzsvaru. Kamera ar grozāmu ekrānu, piemēram, Canon EOS RP, ir ērta, lai piekļūtu tuvāk zemei, kas bieži vien nepieciešams klinšu un augu iekadrēšanai. Ietverot šādus objektus ainas priekšplānā, var izveidot līdzsvarotu kompozīciju. Tomēr paturiet prātā, ka ne visām ainavu fotogrāfijām nepieciešami šādi objekti priekšplānā intereses piesaistīšanai. Tas vienkārši ir noderīgs kompozīcijas veids, ko var izmantot, kad tas nepieciešams.

Platleņķa objektīvi ļauj uzņemt brīnišķīgu ainu visā platumā, bet ne katram kadram nepieciešams plats skata leņķis. Dažkārt, pietuvinot attālas detaļas, var iegūt interesantākas ainavu fotogrāfijas. Standarta tālummaiņas objektīvam, piemēram, šeit izmantotajam Canon RF 24-105mm f/4-7.1 IS STM, ir fokusa attāluma diapazons, kas noderīgs ainavu fotografēšanas iesācējiem. Divi izceltie kadri tika uzņemti 24–105 mm fokusa attāluma diapazona abos galos, tāpēc šis objektīvs ir ideāli piemērots, ja esat ainavu fotografēšanas iesācējs. Kad ir pienācis laiks uzlabot aparatūru, L sērijas objektīvs, piemēram, Canon RF 24-70mm F2.8L IS USM, piedāvā augstāka līmeņa aizsardzību pret nokrišņiem un ātrāku maksimālo diafragmas atvērumu. Bet iesācējiem standarta tālummaiņa ļaus uzņemt pārsteidzoši detalizētas ainas.

Fotografēšanai izmantotā gaisma ir jūsu radošā izvēle, tā piešķir noskaņu, un, iespējams, iegūsiet augstāka līmeņa fotogrāfijas. Klasiska kļūda ir ainavu fotografēšana spilgtā saules gaismā. Tā var izcelt košas krāsas, tomēr parasti iegūst ainas ar pārāk lielu kontrastu. Apskatiet, kā atšķiras šie divi attēli. Pirmais tika uzņemts tiešā saules gaismā. Aina ir uzņemta, tomēr tai trūkst noskaņas. Detaļas kokā novirza uzmanību, kadra apakšā ir neizskatīga ēnu josla un pat bezrūpīga fotogrāfa mesta ēna. Atgriežoties pie šīs ainas vēlāk tajā pašā dienā, kad koks ir ēnā, iegūst ainu, kurā ir mazāk detaļu, bet izteiksmīgāka noskaņa. Tagad debesis ir krāsainas, koks rada izteiksmīgu siluetu un dūmakā klātā ainava tālumā izskatās iespaidīgāk.

Ir vairāki veidi, kā uzņemšanas laikā nodrošināt taisnu horizontu. Izmantojiet tiešo skatu un trešdaļu režģi, lai nolīmeņotu horizontu. Ja izmantojat trijkāji, iespējams, arī tā korpusā ir noderīgs spirta līmeņrādis. Pat, ja izmantojat šos līdzekļus, atsevišķos gadījumos var būt jākoriģē attēls, kas nav taisns. To ir vienkārši izdarīt ar Canon Digital Photo Professional programmu. Vienkārši izmantojiet leņķa slīdni apgriešanas rīka iestatījumos, lai koriģētu noliekumu.

Bieži vien ainavu fotogrāfijās mērķis ir uzņemt ainu pēc iespējas asāku no priekšpuses līdz aizmugurei, tādējādi parādot maksimāli daudz detaļu. To sauc par maksimālo asuma dziļumu. Lai to panāktu, jāiestata šaurs diafragmas atvērums (liels f skaitlis). Iepriekš redzamajos piemēros parādītas atšķirības, ainavu uzņemot ar platu vai šauru diafragmas atvērumu.

Šeit pirmajā attēlā tika izmantots diafragmas atvērums f/4. Koks priekšplānā ir ass, bet aina aiz tā ir neasa. Otrā kadrā ar šaurāku diafragmas atvērumu f/16 skaidrāk uzņemts gan priekšplāns, gan fons. Ja mērķis ir ainavā parādīt atsevišķu objektu, plats diafragmas atvērums var būt ļoti noderīgs, tomēr biežāk vēlams lietot šauru diafragmas atvērumu un maksimālo asuma dziļumu. Vienkāršs veids, kā iestatīt diafragmas atvērumu ainavai — iestatiet AV režīmu un pēc tam, piemēram, tādu diafragmas atvērumu kā f/16. Apskatiet ekspozīcijas laiku — ja tas ir pārāk liels, jāizmanto trijkājis vai jāpalielina ISO, lai izvairītos no miglainiem attēliem.

Lai iegūtu visasākās ainavas, iespējams, vēlaties uzņemt ar objektīva diafragmas atvērumu, kas to nodrošina. Vispārējs noteikums ir tāds, ka objektīvs uzņem visasākos attēlus ar f skaitli, kas ir divu pakāpju attālumā no diafragmas platākā atvēruma. Ja izmantojat objektīvu ar platāko diafragmas atvērumu f/2.8, optikas visasākais diafragmas atvērums būs aptuveni f/5.6.

Parastā ainavu fotografēšanas problēma ir tāda, ka varat fokusēt uz kādu objektu priekšplānā, tomēr riskējat, ka viss tā aizmugurē būs neass. Savukārt, ja fokusējat uz elementiem fonā, priekšplāns būs neass. Hiperfokāla attāluma fokusēšana palīdz uzlabot kadru asumu, atrodot tuvāko punktu, pie kura var fokusēt, un saglabājot pietiekami asu fonu. Šis paņēmiens nav tik sarežģīts kā izklausās, visus nepieciešamos aprēķinus izdara asuma dziļuma (Depth of field, DOF) un hiperfokālā attāluma aprēķinātājs lietojumprogrammā Photo Companion.

Parasti uzņem acu līmenī, tomēr ne vienmēr tā var uzņemt visinteresantāko kadru. Pamēģiniet pārvietot kameru augstu vai zemu, lai eksperimentētu ar dažādiem augstumiem, — iespējams, atradīsiet interesantus leņķus. Piemēram, atspulgi vienmēr izskatās labāk, ja kameru tur zemāk pie ūdens. Noderīgi, ja kamerai ir grozāms ekrāns, piemēram, Canon EOS RP, jo tas ļauj iekomponēt kadru no ērta augstuma, turot kameru zemu pie zemes vai augstu virs galvas.


Autors: Džeimss Patersons (James Paterson)