No digitālā uz analogo: kā drukāšana pievienoja papildu dimensiju Keitijas Edvardsas neparastajām ceļojuma fotogrāfijām

Fotogrāfes un influenceres Keitijas Edvardsas ceļojumu fotogrāfijas ir neparastas: viņa specializējas fotografēšanā pa vilcienu logiem. Viņa ir ceļojusi tūkstošiem kilometru pa visu Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, uzņēmusi simtiem tūkstošu fotogrāfiju un izrādījusi atlasītus attēlus gan tiešsaistē savos sociālajos kontos, gan drukātā veidā izstādēs.

Nesen viņa vilciena ceļojumā paņēma līdzi kompaktu Canon fotoprinteri, lai uzreiz varētu drukāt un kopīgot attēlus. Viedtālrunī izmantojot lietotni SELPHY Photo Layout, kas sniedza iespēju pārsūtīt fotoattēlus no kameras un izdrukāt tos bezvadu režīmā ar portatīvo printeri, viņas rīcībā bija kompakta mini fotostudija neatkarīgi no tā, kur viņa atradās. Viņas ideja bija fotoattēlos notvertos ātri gaistošos mirkļus saglabāt izdrukās un atgriezt fiziskajā pasaulē kā nelielus taustāmus kopīgas pieredzes fragmentus. Kā izrādījās, projekts uzsāka mijiedarbību, ko Keitija nebija gaidījusi. Lūk, kas notika.

Viss sākās pirms dažiem gadiem. Kad vien profesionālā fotogrāfe Keitija devās ceļā ar vilcienu uz fotosesiju vietām Apvienotajā Karalistē, viņai, protams, līdzi bija kamera. Tā dzima viņas neparastā aizraušanās. “Pēc aptuveni sešiem mēnešiem,” viņa atceras, “es sāku doties īpašās vilcienu logu ekspedīcijās. Sāku ar nelielu ceļojumu uz Nīderlandi, jo vēlējos fotografēt tulpes pa vilciena logu. Tas bija sākums.”

“Es devos garos ceļojumos ar vilcienu pa Eiropu, kad mēs ar vīru bijām attiecībās no attāluma: viņš bija Vācijā, bet es — Apvienotajā Karalistē. Tagad ceļojam kopā un aptveram arī pārējo Eiropu.”

Pirms neilga laika Keitija pabeidza 10 000 jūdžu garu braucienu pa ASV ar Amtrak, kura rezultātā tapa fotogrāfiju izstāde galerijā Londonā. 2026. gada aprīlī Interrail sponsorēja viņas izstādi, kurā bija skatāmi pa vilciena logu uzņemtie attēli Nīderlandē ziedoņa laikā. Izstāde notika Utrehtas centrālajā stacijā.

“Sākumā es vienkārši uzņēmu atsevišķu fotoattēlu un tvēru neiespējamu mirkli,” skaidro Keitija. “Dažreiz tā ir ainava, bet patiesībā runa ir par neiespējamu niansi, ko varētu notvert ātrā kustībā.

Nesenā ceļojumā no Belgradas uz Sarajevu es uzņēmu meiteni lēcienā virs batuta — viņa burtiski ir gaisā, māj un atrodas kadra malā. Esmu gājusi garām simtiem pagalmu un batutu, un šāda fotoattēla uzņemšana bija to vēlmju sarakstā, kuras patiešām vēlos piepildīt. Es sajutu pārsteidzošu prieku. Daži no manis piedzīvotajiem priecīgākajiem brīžiem ir tie, kad izdodas uzņemt kaut ko neiespējamu pa vilciena logu. Un prieks ir vēl lielāks, ja uzņemtais objekts atrodas kadra malā, jo tas gandrīz varēja arī neizdoties.”

Taču tas vēl nav viss. “Es atklāju, ka vilciens ir lieliska kustīga platforma fotografēšanai. Kad fotografējat nepārtrauktajā režīmā un pēc tam apvienojat visus logus, tiek iegūtas ļoti lielas lineāras panorāmas. Tāds nebija plāns, bet tas mani ļoti aizrāva.”

Viņa turpina stāstīt par to, kā sāka apvienot attēlu sērijas, būtībā uzņemot animācijas filmas. “Sākumā tā darīju, jo vēlējos atrast iespēju, kā tās kopīgot tiešsaistē un parādīt lielākai auditorijai. Bet, manuprāt, tādējādi filmas uzņemšana kļuva tikpat svarīga kā fotografēšana.”

“Dalīšanās ar paveikto nesa pārsteidzošu rezultātu,” atklāj Keitija. “Dažkārt cilvēki, kurus fotografēju pa logu, ieraudzīja sevi attēlos un pēc tam sazinājās ar mani. Šāda saziņa bija sirreāla, jo es šos cilvēkus biju vienu reizi nofotografējusi pa braucoša vilciena logu.”

Keitija stāsta, ka šāda tīša vai nejauša saziņa ar cilvēkiem viņai tagad ir kļuvusi svarīga. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc vēlējos rīkot izstādi Utrehtas centrālajā stacijā. “Es domāju, ka būtu interesanti satikt cilvēkus, kas tikko izkāpuši no vilciena, pa kura logu fotografēju.” Paplašinot šo kopienas aspektu, viņa izveidoja arī Vilciena pasta klubu: katru mēnesi viņa kluba dalībniekiem nosūta izdrukātu pastkarti ar fotoattēlu, kas uzņemts pa vilciena logu, pievienojot vēstuli, kurā pastāstīts par konkrēto attēlu.

Keitijai ir svarīgas drukāšanas iespējas. “Internetam ir daudz lielisku priekšrocību, bet man ir svarīga fiziska mijiedarbība. Pat nesatiekot cilvēku, mijiedarbība savā ziņā būs fiziska.”

Tas bija Keitijas nodoms šajā drukas projektā. Viņa plānoja fotogrāfijas izdrukāt, esot vilcienā, un atstāt tā vagona aizmugurē, kurā tās tika uzņemtas. Viņa aicināja cilvēkus, kas atrod izdruku, tai otrā pusē uzrakstīt kaut ko par savu ceļojumu vai vienkārši savas tā brīža sajūtas. Šādā veidā izdrukas nodrošinātu mijiedarbību anonīmu ceļotāju starpā — viens uzņem garām slīdošu mirkli taustāmā formā, bet otrs reaģē uz to. Tā vietā, lai iegūtu tikai digitālu attēlu, ko kāds komentē tiešsaistē, izdruka faktiskajā atrašanās vietā maina cilvēku mijiedarbības veidu.

“Man patīk šādi rīkoties — kaut ko paslēpt un mijiedarboties ar cilvēkiem,” atzīstas Keitija. Viņa atklāj, ka katras viņas apmeklētās galvaspilsētas dzelzceļa stacijā ir paslēpusi nelielu gumijas zīmogu ar unikālu kodu. Viņas sekotāji sociālajos tīklos tiek aicināti ņemt līdzi tintes spilventiņus un papīru un uzspiest zīmogu. Ja viņi savāc desmit nospiedumus, fotogrāfe nosūta viņiem bezmaksas plakātu. “Dārgumu medības ir piesaistījušas cilvēkus no “visurienes””, viņa stāsta, “no Ankaras līdz pat Stokholmai.”

Mēģinot īstenot kaut ko līdzīgu šajā drukas projektā, Keitija paņēma līdzi vilcienā kompaktu printeri Canon SELPHY CP1500. Šis portatīvais fotoprinteris bija lieliski piemērots veicamajam uzdevumam — tajā izmantota krāsu sublimācijas drukāšanas tehnoloģija. Tas nozīmē, ka tiek radītas spilgtas, laboratorijas kvalitātes krāsu izdrukas, neizmantojot atsevišķas tintes kasetnes. Izdrukas ir pilnīgi sausas un gatavas lietošanai uzreiz pēc izņemšanas no printera, tās ir noturīgas arī pret ūdens iedarbību, skrāpējumiem un pirkstu nospiedumiem.

Drukāšana bija ļoti vienkārša. Printeris SELPHY CP1500 piedāvā dažādas savienojumu iespējas, tostarp USB-C datoru, kameru un USB zibatmiņas disku pievienošanai, kā arī iebūvētu karšu lasītāju, lai kameras SD karti varētu uzreiz ievietot printerī. Keitija izvēlējās drukāt bezvadu režīmā, viedtālrunī izmantojot lietotni SELPHY Photo Layout.

Lietotne nodrošina iespēju pirms drukāšanas pielāgot fotoattēlus, pievienot tekstu, apmales un radošus efektus, piemēram, zīmogus. Varat izvēlēties arī kādu no vairākām veidnēm vienam vai vairākiem fotoattēliem. Keitija izvēlējās drukāt attēlus bez uzlabošanas lielākajā pastkaršu izmērā. “Es nolēmu nepievienot efektus, parakstus vai etiķetes,” viņa skaidro, “es vēlējos radīt personiskāku sajūtu un iegūt no cilvēkiem ar roku rakstītus tekstus otrā pusē.”

Keitijai iepatikās viena no opcijām lietotnē: QR koda pievienošana, izveidojot saiti, kuru skatītāji var skenēt, lai nonāktu tīmekļa vai sociālo tīklu lapā. “Būtu interesanti atstāt izdruku ar QR kodu un vienkārši skatīties, kas notiek, kad kāds to atrod. Tāda tiešām bija mana sākotnējā ideja — atstāt izdrukas un vienkārši skatīties, ko cilvēki ar tām dara.”

Keitija uz vilcienu sēdekļiem atstāja pastkaršu formāta izdrukas, un cilvēki ar roku rakstīja tekstus uz tām. Taču notika vēl kaut kas cits: Keitijas rīcība “salauza ledu” un pamudināja ceļabiedrus uz sarunām. “Tikai stāvēt vilcienā un uzņemt fotoattēlus jau ir dīvaini. Bet, ja paņemat vilcienā līdzi printeri un sākat drukāt... Cilvēki sāka interesēties par notiekošo.

“Katram bija savs iemesls, kāpēc viņš atradās vilcienā — brauciens uz darbu vai mājām vai liels ceļojums — un tas bija iemesls sarunai.”

Keitijas darba vienojošais elements ir personiska saziņa kopīgas pieredzes ietvaros. Neatkarīgi no tā, kādā veidā viņa parāda vilcienā pa logu uzņemtos attēlus, viņa saka, ka “tik daudzi cilvēki raksta un stāsta, ka tas ir ceļš, pa kuru viņi katru dienu ir gājuši uz skolu vai ka tā ir viņu tēva saimniecība. Tas ir neticami, ka, parādot šos attēlus, uzzinu citu cilvēku stāstu par to, ko viņiem nozīmē kadrā ietvertās nelielās vietas.”

Tomēr šis projekts pievienoja jaunu dimensiju. Viņa norāda, ka attēlu drukāšana tieši uz galda vilcienā, izmantojot SELPHY CP1500, ar kuru attēlus iegūt ir tik ātri un viegli, radīja “tūlītēja efekta” sajūtu. “Ir fantastiski, ja ir iespēja fiziski turēt rokās attēlu ar skatu no loga, esot vilcienā, kas traucas uz priekšu.” Viņas ceļabiedri izrādīja sirsnīgu atzinību par tik ātru procesu.

“SELPHY CP1500 izdrukas ir izturīgas, un uz tām var rakstīt, tāpēc tās ir lieliskas piemiņas lietas,” stāsta Keitija. Tomēr viņai šajā procesā “noteikti svarīgākā ir mijiedarbība. Tā nebija albumu vai ceļojumu dienasgrāmatu veidošana vai kaut kas tamlīdzīgs.”

Tā kā izdrukas ir taustāmas un tiek iegūtas tik ātri, “tās kaut kādā ziņā ienes ārpasauli vilcienā, kas citādi nebūtu iespējams. Tāpēc izdruku iegūšana vai aiz vilciena loga garāmskrienošie mirkļi nebija galvenais, nozīmīgākā bija mijiedarbība, kas notika vilcienā. Es priecājos, ka tas izvērtās tieši tā.”


Autors: Alekss Sammersbijs (Alex Summersby)