Labākie padomi apbrīnojamu mājdzīvnieku fotogrāfiju iegūšanai

Divi fotogrāfi — Keta un Maikls, kuriem pieder uzņēmums CatsDog Photography, strādā kopā, lai radītu neaizmirstamus suņu, kaķu, trušu un citu dzīvnieku attēlus. Keta strādā ar kameru, kamēr Maikls darbojas kā dzīvnieku dresētājs. Kopīgi viņi plāno fotosesijas un kompozīcijas.

Fotogrāfija var ietekmēt mājdzīvnieku adopcijas rezultātus, īpaši dzīvniekiem, kuri ir mazāk fotogēniski vai kuri netiek labi nofotografēti. Šajā fotosesijā Keta un Maikls devās uz dzīvnieku patversmi “RSPCA” — iestādi Prestonā, Anglijā, kas dzīvniekiem atrod jaunas mājas, lai uzņemtu pievilcīgus portretus, cenšoties dažiem dzīvniekiem palīdzēt atrast jaunas mājas.

Fotografēšanas laikā mēs lūdzām Ketu dalīties ar padomiem par to, kā pārliecinoši iemūžināt mājdzīvnieka būtību, sākot no pareizās fototehnikas izvēles un kameras iestatījumiem līdz nemierīgu dzīvnieku pieradināšanai pozēt.

Jebkura dzīvnieka fotografēšana var būt neprognozējama, jo bieži notiek saskaņā ar viņu noteikumiem, un tas jo īpaši attiecas uz darbu ar dzīvniekiem patversmē. Keta uzskata, ka ir svarīgi dzīvnieku pieradināt pie savas klātbūtnes. Šis saiknes veidošanas laiks dod arī iespēju izdomāt, kā fotografēsiet.

Uzsākot darbu, varat dzīvniekus fotografēt, kamēr viņi guļ. Tas sniegs iespēju izmēģināt dažādus leņķus un atrast pareizos iestatījumus, neuztraucoties par dzīvnieku uzmanības noturēšanu. Ja jūsu kamerai ir klusais slēdzis vai klusais režīms, ieteicams to ieslēgt.

Kad esat gatavs, mēģiniet paspēlēties ar mājdzīvnieku vai pakārdināt to ar gardumiem, lai saglabātu viņa interesi, kamēr uzņemat dažus momentuzņēmumus. Tomēr pārliecinieties, ka esat veltījis pietiekami daudz laika kameras iestatījumu noregulēšanai. “Dažkārt cilvēki izmanto trokšņus vai pīkstuļus, pirms viņi ir izvēlējušies pareizo apgaismojumu vai kompozīciju. Mājdzīvnieks pārāk daudz reižu nereaģēs uz to pašu,” saka Maikls.

Tomēr galvenais šeit ir pacietība. Dzīvnieks var izskatīties pārlieku satraukts, jo jūtas nemierīgs. Pastāv risks, ka, stundām ilgi dodot komandas sēdēt vai stāvēt, dzīvniekam tiks radīts stress un līdz ar to vēlme atstāt telpu. “Beigās sunim apniks,” saka Keta. “Mēs no savas pieredzes esam iemācījušies, ka tā nav laba virzība. Pat ja jums ir jāzaudē kāds kadrs un jāpāriet uz kaut ko citu, dariet to, un dzīvnieki jutīsies komfortablāk. Dzīvnieka personība tiek iemūžināta, liekot viņam justies komfortabli.”

Ir svarīgi arī apzināties, ka suņi, kaķi un citi mājdzīvnieku veidi atšķiras. Katrs dzīvnieks ir unikāls, tāpēc jums būs jāpielāgo savs fotografēšanas stils. “Parasti suņa fotografēšana norit veiksmīgāk, ja suns domā, ka viņš pieņem lēmumus, bet ar kaķiem ir vēl sarežģītāk,” saka Maikls. “Nolieciet kasti, un kaķis tajā ielīdīs, bet, ja jūs ievietosiet kaķi kastē, tas uzreiz no tās izkāps.

Runājot par trušiem, viņi nemaz neklausās, tāpēc nepieciešama cita pieeja. Piemēram, jūs varat tos nofotografēt, turot virs kāda cilvēka pleca. Mēs, fotografējot dzīvnieku glābšanas centrā, parādām arī patīkamu saiknes sajūtu ar personu, kas, iespējams, vēlas adoptēt dzīvnieku.”

Keta un Maikls uzskata, ka galvenais ir daudz iespēju. Keta savā fotoaparatūras somā vienmēr nēsā līdzi Canon EF 70-200mm f/2.8L IS II USM un Canon EF 16-35mm f/2.8L II USM objektīvus, lai nodrošinātu, ka var uzņemt dažādus kadrus. Bet viņa arī uzsver dažādu objektīvu lietošanas nozīmīgumu. “Man ir tik daudz objektīvu, ka es ne vienmēr ņemu līdzi vienādus objektīvus uz kādu konkrēta veida fotosesiju,” viņa saka. “Ja vienmēr izmantojat vienu objektīvu, piemēram, 135 mm — tad iegūstat tikai vienu konkrētu izskatu.”

Šajā dzīvnieku patversmes apmeklējumā Keta izmantoja Canon EOS R6. Tā kā iepriekš viņa izmantoja EOS 5D Mark III, viņai jau bija daudz EF objektīvu, kurus viņa uzlika uz kameras EOS R6, izmantojot Canon stiprinājuma adapteri EF-EOS R. “Adaptera izmantošanu nemaz nevarēja manīt, un tas pierāda, cik nevainojami tas darbojas,” viņa saka. “Man ļoti patika arī kameras EOS R6 skārienekrāns, jo tas ir intuitīvs un ļauj ātri mainīt iestatījumus, kas ir noderīgi dzīvnieku fotografēšanas laikā, piemēram, lai varētu fokusēt, ātri pieskaroties ekrānam.”

Lai fotografētu no neērtiem leņķiem, parocīgs ir arī grozāmais ekrāns, un kameras EOS R6 grozāmo skārienekrānu var pagriezt par 270°, lai radoši fotografētu. Turklāt tās iespaidīgā automātiskā fokusēšana var noteikt dzīvnieka acis un sekot tām kadrā.

Iestatījumi, ko izmanto mājdzīvnieku fotografēšanai, ir atkarīgi no vēlamā attēlu izskata. “Es domāju, ka mēs esam krietni daudzpusīgāki nekā daudzi citi mājdzīvnieku fotogrāfi,” skaidro Maikls. “Daudziem patīk izvēlēties objektīvu ar lielu fokusa attālu un plašu diafragmas atvērumu, kas rada sapņainu stilu. Tas ir lieliski, bet mums patīk ietvert arī pēc iespējas vairāk detaļu.”

Keta piekrīt: “Manuprāt, fotogrāfija ir īpaša, ja jūs gūstat patiesu sajūtu par telpu un dzīvnieka vidi,” viņa saka.

Ja vēlaties veidot aktīvas darbības kadrus ar dzīvnieku, kas kustas, un esat apguvis darbu ar manuālo (M) režīmu, izmēģiniet šādus iestatījumus: vismaz 1/1000 s slēdža ātrumu, vidēju diafragmas atvērumu, piemēram, f/5.6 vai f/8, un ISO 400–800 atkarībā no apgaismojuma apstākļiem. Taču dzīvnieku portretiem piemērotāks ir tipisks slēdža ātrums 1/200 s, kas parasti apvienots ar plašāku diafragmas atvērumu f/2.8 vai f/1.8 un mazāku ISO vērtību, ja apgaismojums to atļauj.

Ja esat tikko uzsācis fotografēšanu vai joprojām iepazīstat savu kameru, slēdža prioritātes (Tv) režīms, kurā jūs izvēlaties slēdža ātrumu un kamera izvēlas diafragmas atvērumu, ir lieliski piemērots aktīvas darbības attēliem, savukārt diafragmas prioritātes (Av) režīms, kurā jūs pieņemat lēmumu par diafragmas atvērumu un kamera izvēlas slēdža ātrumu, ir noderīgs statiskākiem portretiem.

Galu galā ir vērts eksperimentēt ar dažādām iestatījumu kombinācijām, lai iegūtu vēlamo izskatu. Ja jums nav pacietīga mājdzīvnieka, uz kura vingrināties, var palīdzēt kāda priekšmeta, piemēram, rotaļlietas, izmantošana.

Ir svarīgi darbā ņemt vērā arī esošās vietas fonu. Ja nevarat nokļūt īpaši skaistā vietā, var būt noderīgi izmantot objektīvus ar lielu fokusa attālumu, lai izpludinātu fonu.

Dzīvnieku palīdzības centrā Keta un Maikls izvēlējās dzīvniekus nefotografēt to iežogojumos. “Vēlējāmies izvairīties no viņu fotografēšanas aiz restēm,” saka Maikls. “Izvēloties viena konkrēta dzīvnieka stāstu, jūs varat iesaistīt cilvēkus šī dzīvnieka glābšanā un, iespējams, ieinteresēt par visiem patversmē esošajiem dzīvniekiem.”

Laba ideja ir arī izvēlēties tādu leņķi, kas izceļ mīlīgas rakstura īpašības. Jo īpaši tas attiecas uz dzīvniekiem patversmē, jo tā var palīdzēt viņiem atrast pastāvīgas mājas. “Nosēdiniet viņus nelielā leņķī un, ja iespējams, lieciet viņiem paskatīties pār plecu,” turpina Maikls.

Poza, kurā uzņem mājdzīvnieku, ir pilnībā atkarīga no viņa lieluma. “Ja strādājat, piemēram, ar mazu sunīti, varat mēģināt viņu uzcelt uz kāda priekšmeta,” viņa saka. “Ja tas ir patiešām aktīvs suns, kas nevar mierīgi nosēdēt, varat uzņemt dažus aktīvas darbības kadrus, bet es parasti šādus suņus fotografēju pie pavadas.” Suņus bez pavadas ieteicams fotografēt tikai tad, ja tie spēj izpildīt komandas un sēdēt mierīgi. 

Pārsteidzošus attēlus var izveidot, arī pienākot tuvumā. Keta iedrošina uzņemt no zemas vietas pie grīdas, lai jūs atrastos vienā acu līmenī ar mājdzīvnieku un to nenobiedētu. Ja varat, mēģiniet fokusēt viņa acis, jo tas attēliem piešķirs emocijas. Tam lieliski noder acu automātiskā fokusēšana, kas ir kamerai Canon EOS R6.

Turpretim, ja vēlaties iegūt dinamisku kadru, varat fotografēt no augsta leņķa virs dzīvnieka. Tas ne vienmēr ir ieteicams patversmes dzīvniekiem, kuri varētu nervozēt, ja tiek fotografēti no augšas, taču tas lieliski noder mājdzīvniekiem, ja tie pēc dabas ir droši.

“Kad esat izveidojis nelielu saikni ar dzīvnieku, varat turēt kādu kārumu blakus objektīvam vai kāds cits var pārvietot bumbu no vienas vietas uz otru, lai jūs varētu noliekties pār dzīvnieku un nofotografēt, kā viņš skatās augšup uz jums. Tā var izveidot ļoti saistošu attēlu,” saka Keta.

Ja jums nav palīga vai leņķis ir īpaši sarežģīts, izmēģiniet fotografēšanu no attāluma, bet nekad neuzspiediet fotografēšanu, ja jūtat, ka objekts kļūst nemierīgs vai satraukts. “Ja dzīvnieks kļūst pārāk satraukts vai saspringts, neturpiniet,” precizē Keta. “Pat ja jums jāatsakās no šī kadra un jāpāriet uz kaut ko citu, dariet to. Dzīvniekam jājūtas relaksētam, lai parādītu savu personību.”

Dzīvnieki ar tumšu kažoku var apmānīt jūsu kameru, un tā var nepietiekami eksponēt attēlu. Pētījumos ir pat pierādīts, ka melni dzīvnieki, jo īpaši kaķi, retāk tiek adoptēti dažādu iemeslu dēļ, bet arī to izskata dēļ fotogrāfijās. Gaišākas krāsas dzīvniekus ir daudz vienkāršāk fotografēt. Maikls piebilst, ka pat tad, ja apgaismojums nav piemērots jebkuras citas krāsas dzīvniekam, tos joprojām var labi nofotografēt, bet pilnīgi atšķirīgi tas ir dzīvniekiem ar tumšu kažoku. Tomēr nekrītiet izmisumā. “Ja pareizi apgaismojat jebkuru fotografējamo objektu, tas izskatīsies lieliski,” viņš iedrošina.

Keta piebilst: “Pievērsiet īpašu uzmanību tam, kur novietots gaismas avots. Ja tas ir spilgts gaismas avots, pavērsiet dzīvnieku pret to, lai būtu mazāks kontrasts.”

Turklāt ir svarīgi apsvērt, kas ir fonā. “Ja fons būs pārāk tumšs, dzīvnieks, visticamāk, saplūdīs ar fonu,” saka Maikls. “Lielisks veids, kā definēt kontūras, var būt arī atstarotāja izmantošana, lai gaismu iespīdinātu zem zoda.” Ja jums nav atstarotāja, neuztraucieties. To var viegli izveidot mājās no kartona un virtuves folijas, kā arī citiem piederumiem.

Ketas padomi par mājdzīvnieku un patversmes dzīvnieku fotografēšanu var palīdzēt iemūžināt viņu personību. “Jūs patiešām vēlaties, lai cilvēki skatās uz dzīvnieku un izveido saikni ar to — iespējams, viņi vēlas portretu, kas viņiem atgādinās par mājdzīvnieku turpmākajos gados, vai arī viņi skatās uz dzīvnieku un domā, ka šis suns pieder viņu ģimenei, padarot viņu mājas pilnīgas,” viņa saka.

Ketas un Maikla patversmē ar dzīvniekiem pavadītais laiks ir palīdzējis viņiem atrast lieliskas ģimenes. Takšu šķirnes suns Eva tagad ir adoptēts, savukārt vācu aitu suns Zevs gaida savus topošos īpašniekus. Pirms nokļūšanas patversmē Zevs dzīvoja saimniecībā ar daudziem dzīvniekiem, kur bija nežēlīgas izturēšanās pazīmes. Viņš ir bijis dažādās patversmēs, kas nav piemērotas vācu aitu suņiem, bet cerams, ka viņš atradīs mājas, kur varēs doties pastaigās un baudīt labāku dzīvi. 

Nākamreiz, kad vēlēsieties iemūžināt sava mājdzīvnieka valdzinošo uzvedību, eksperimentējiet ar šiem padomiem. Vai arī kāpēc gan neizdarīt labu darbu savai kopienai, kā brīvprātīgajam dodoties uz vietējo patversmi, lai fotografētu dzīvniekus un vairotu viņu izredzes tikt adoptētiem? Dalieties ar saviem kadriem, pievienojot mirkļbirku #LiveForTheStory un birku @canonemea. 

Autors: Astrīda Pitmane (Astrid Pitman)