Tas var šķist neintuitīvi, bet, izmantojot minimālu kompozīciju, var maksimāli palielināt attēla ietekmi. Minimālas kompozīcijas pievērš uzmanību uz vienkāršībai un tajās ir ļoti maz elementu, taču tās joprojām nodrošina dziļus un pārdomas izraisošus attēlus, samazinot nevajadzīgās detaļas un fokusējot skatītāja uzmanību uz noteiktu kadra daļu.
Minimālas, vienkāršotas kompozīcijas izveide var likties viegla, taču tā var būt grūtāka nekā lielākai kompozīcijai, jo jums ir jāatrod veids, kā noņemt nevēlamos elementus un vizuālos traucējumus, nepadarot attēlu garlaicīgu.
Lielisks veids, kā sākt darbu ar minimālām kompozīcijām, ir objektu izvietošana “negatīvā“ vai “tukšā“ telpā. Piemēram, fotografējot pludmali, lai tajā ietilptu gan debesis, gan pludmale, būtu labi izmantot vizuālu kontrastu, lai starp divām negatīvajām atklātajām telpām — pludmali un jūru — būtu celtne un skatiens tiktu piesaistīts pludmales mājiņai. Portretāar fonu ārpus fokusa, kurš ir veidots, izmantojot plaša diafragmas atvēruma (mazs f skaitlis) iestatījumu vai fotografējot ar teleobjektīvu, vai lietojot abas metodes kopā, arī tiek iegūta negatīva telpa, kas palīdz objektam izcelties.
Vēl viens veids, kā panākt minimālu kompozīciju, ir pievērst uzmanību formām. Kadrā identificējiet vienu vai divas formas vai ģeometriskus rakstus un mēģiniet tos izolēt, iespējami izmantojot negatīvo telpu.
Tukša telpa var radīt arī kustības sajūtu. Ja objekta priekšā ir brīva vieta, izskatās, ka objekts pārvietojas telpā vai taisās to darīt. Brīva telpa aiz muguras var radīt iespaidu, ka objekts pārvietojas tik ātri, ka tas tūlīt iztrauksies ārā no kadra.